Skolioze ir termins, kas apzīmē dažādu iemeslu radītas un dažādu veidu jeb formu izmaiņas cilvēka mugurkaulā, krūšu kurvī un rumpī.
Strukturāla skolioze jeb vienkārši skolioze ir jānošķir no funkcionālas skoliozes, kas sekundāra mugurkaula deformācija radusies tādu iemeslu dēļ, kā, piemēram, kāju garumu atšķirība vai asimetrisks muguras muskuļu saspringums. Funkcionāla skolioze samazinās vai izzūd, ja tiek izārstēts vai likvidēts primārais iemesls.
Idiopātiska skolioze – termins, kas apzīmē skoliozi, kura radusies bez zināma noteikta iemesla. Tā bieži parādās veseliem bērniem un var progresēt multiplu iemeslu dēļ, it īpaši straujā augšanas periodā. Gandrīz vienmēr skolioze ķermenī ir vienīgā deformācija, tomēr izmeklējot pacientu, ir jāpievērš uzmanība visam ķermenim, lai izslēgtu vēl kādas izmaiņas.
Skolioze parasti kombinējas ar „plakanu” mugurkaulu krūšu kurvja zonā, krūšu kurvja deformāciju un muguras asimetriju, tomēr katrs gadījums ir absolūti atšķirīgs un unikāls.
Diagnoze skolioze (M41-M41.9) tiek uzstādīta, ja rentgenoloģiski izmērītas skoliozes Cobb leņķis ir lielāks vai vienāds ar 10° un ir novērojama aksiāla rotācija.
Skoliozes progresa risks augstāks ir meitenēm kā zēniem un it īpaši straujajā augšanas periodā. Tādā gadījumā to sauc par progresējošu idiopātisku skoliozi. Ja tā netiek ārstēta, tā var novest līdz smagām rumpja deformācijām, kas samazina krūšu kurvja kapacitāti un funkcionālo biomehāniku, vingrojumu kapacitāti, vispārējās fiziskās spējas un spēju strādāt. Tiek izmainīta dzīves kvalitāte.
Aptuveni 20% gadījumu skolioze ir kā sekundāra saslimšana citai patoloģijai jeb slimībai. Pārējie 80% gadījumu ir idiopātiskas skoliozes. Pusaudžu idiopātiskās skoliozes ar Cobb leņķi ≥10° izplatība vispārējā populācijā variē no 0.93 līdz 12%. (Visbiežāk sastopamais rādītājs ir 2-3%.)
Apmēram 10% šo diagnosticēto gadījumu ir nepieciešama konservatīvā terapija un apmēram 0.1-0.3% – ķirurģiska deformācijas korekcija. Pusaudžu idiopātiskās skoliozes progresija biežāk ir novērojama sieviešu dzimuma pārstāvēm. Kad Cobb leņķis ir robežās 10-20°, attiecība starp meitenēm un puišiem ir ļoti līdzīga (1.3:1), tomēr, kad Cobb leņķis ir 20-30°, attiecība būtiski izmainās (5.4:1), un, ja leņķis ir virs 30° – vēl jo vairāk (7:1). Ja Cobb leņķis, beidzoties augšanas periodam, sasniedz „kritisko slieksni” (30-50°), ir augstāks risks veselības problēmām pieaugušā dzīvē, samazinātai dzīves kvalitātei, kosmētiskām deformācijām, vizuālai nespējai, sāpēm un progresējošiem funkcionāliem ierobežojumiem.
Etiopatoģenēze skoliozēm vēl nav noskaidrota. Cēloņi tiek meklēti skriemeļu struktūras iedzimtās vai iegūtās saslimšanās. Pacientiem ar šāda veida deformācijām mēdz būt vēl citas izmaiņas organismā, kā, piemēram, asimetriska smadzeņu stumbra uzbūve, sensoriskas un līdzsvara traucējumi, izmaiņas asins ainā (trombocīti) un kolagēna funkcijā. Mugurkaula deformāciju attīstībā nozīme ir arī ģenētiskiem faktoriem jeb skoliozes esamībai kādam no ģimenes locekļiem. To saista ar iedzimtu estrogēnu receptoru un funkcijas traucējumiem. Pētnieki ir izteikuši arī pieņēmu, ka skoliozes cēlonis varētu būt sistemātiska saslimšanas – mukopolisaharīdu un lipoproteīnu sintēzes traucējumi (melatonīns/kalmodulīns). Joprojām skoliozes attīstības cēloņi nav pilnībā noskaidroti. Tiek pieņemts, ka cēlonis ir multifaktoriāls un ka izteiktie pieņēmumi ir kā papildus atradnes nevis noteicošie rādītāji.
Idiopātiskā skolioze var attīstīties jebkurā bērna vai pusaudža vecuma posmā. Tā visbiežāk parādās izteiktajos augšanas periodos: pirmajos dzīves mēnešos (pārsvarā 6 – 24 mēn.), 5 – 8 gadu vecumā, pubertātes un straujajā augšanas periodā 11 – 14 gadu vecumā. Visstraujāk izmaiņas mugurkaula izliekumos notiek pubertātes sākumposmā. Skoliozes progresa risks izteikti samazinās, kad mugurkaula augšana ir noslēgusies. Pieaugušo vecumā idiopātiskā skolioze saasinās progresējošu kaulaudu deformācijas vai mugurkaula skriemeļu augstuma zuduma dēļ. Visizteiktāk tas noris skoliozēm, kuru Cobb leņķis ir virs 50°, savukārt, skoliozēm kuru leņķis ir virs 30° palielinās progresijas risks. Mazāk smagu idiopātisko skoliožu progresijas risks bieži paliek nemainīgs. Tomēr atkal jāpatur prātā, ka katrs gadījums ir atšķirīgs un progresijas izpausmes var būt dažādas.
Idiopātisko skoliožu klasifikācja
| Hronoloģiskā | Leņķu | Topogrāfiskā | ||||
| Vecums,
kad diagnosticēts (gadi) |
Cobb grādi | Apikālais skriemelis
(no/līdz) |
||||
| infantīlā | 0 – 2 | zema | < 20 | kakla | – | C6-7 disks |
| juvenīlā | 3 – 9 | vidēja | 21 – 35 | kakla-krūšu kurvja | C7 | T1 |
| pusaudžu | 10 – 17 | vidēja līdz smaga | 36 – 40 | krūšu kurvja | T1-2 disks | T11-12 disks |
| pieaugušo | 18 + | smaga | 41 – 50 | krūšu kurvja-jostas | T12 | L1 |
| smaga līdz ļoti smaga | 51 – 55 | jostas | L1-2 disks | |||
| ļoti smaga | > 56 | |||||
Galvenie terapeitiskie mērķi:
- Estētikas uzlabošana
- Dzīves kvalitātes uzlabošana
- Nespējas mazināšana
- Muguras sāpju mazināšana
- Psiholoģiskā labklājība
- Progresijas riska mazināšana pieaugušā dzīvē
- Elpošanas funkcijas
- Skoliozes Cobb leņķa reducēšana
- Samazināt nepieciešamību pēc terapijas pieaugušā dzīvē
Avots (oriģinālvalodā ar faktu atsaucēm)
2016 SOSORT guidelines: orthopaedic and rehabilitation treatment of idiopathic scoliosis during growth
Video materiāli: